Minimālās algas celšana līdz 430 eiro 2018.gadā var veicināt bezdarbu, aģentūrai LETA sacīja biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" (RACA) valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).


Viņš uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) iecerētais minimālās algas palielinājums līdz 430 eiro ir pārlieku straujš un var izraisīt pretējus efektus iecerētajai nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

"FM un valdības iecerētā nodokļu reforma, kas vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu un nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kopumā ir atzinīgi vērtējama. Taču reformas autori nav pietiekami rēķinājušies ar tās negatīvajām sekām uz pašvaldību budžetiem. Daudzas pašvaldības un to teritorijās strādājošie uzņēmumi var būt spiesti atlaist savus darbiniekus pārlieku liela finanšu sloga pieauguma dēļ," uzsvēra Krauklis.

RACA iepriekš pasūtīja neatkarīgu ekspertu - Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes ekonomistu - pētījumu, lai analizētu nodokļu reformas ietekmi uz viena konkrēta, Latvijas mērogiem vidēja novada - Dobeles - budžetu. RTU ekonomistu pētījums liecina, ka minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma Dobeles novadā no 7,3% līdz 9,2%. Darbu kopumā zaudētu 234 cilvēki, tajā skaitā pašvaldības struktūrās 51.

Pēc Kraukļa domām, pētījums skaidri parāda, ka ir nepieciešamas ļoti nopietnas tālākās diskusijas par nodokļu reformas pamatnostādņu ieviešanas veidu.

"Nav nekādu šaubu, ka pašreizējais reformas modelis draud ar ievērojamu pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Tas novedīs pie sliktākiem vai dārgākiem izglītības, transporta, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citiem pašvaldību kompetencē esošiem pakalpojumiem. RACA rūpīgi sekos nodokļu reformas ieviešanai un konkrētiem no tās izrietošiem normatīvo aktu projektiem, un aktīvi iesaistīsies diskusijās gan ar FM un valdību, gan Saeimas komisijām," pauda Krauklis.

Kā ziņots, ir panākta vienošanās minimālo algu nākamgad celt no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro, vakar žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka minimālā alga ar nākamo gadu tiks pacelta līdz 430 eiro un tāda tiks saglabāta trīs gadus. Viņa uzsvēra, ka šis ir labs signāls uzņēmējiem, kas trīs gadus varēs rēķināties ar nemainīgu minimālo algu.

"Katru gadu, kad valdība diskutē par minimālās algas celšanu, uzņēmējiem ir neziņa, bet tagad uzņēmējiem trīs gadus būs skaidri spēles noteikumi," piebilda Reizniece-Ozola.

Ministre arī norādīja, ka minimālās algas celšanai ir divas puses - uzņēmēju spēja šādu minimālo algu samaksāt, kas ir īpaši aktuāli reģionos, un vēlme nodrošināt lielāku atalgojumu mazo algu saņēmējiem.

"Minimālās algas pacelšana ir liels slogs uzņēmējiem, sevišķi tajos uzņēmumos, kur tiek nodarbināts liels īpatsvars darbinieku, kas saņem minimālo algu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka to kompensēs darbaspēka nodokļu samazinājums," skaidroja finanšu ministre.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka lēmums par minimālās algas straujāku, nevis pakāpenisku celšanu tika pieņemts, lai pildītu solījumu sociālajiem partneriem, sevišķi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

"Pārrunājot jautājumu par straujāku minimālās algas celšanu ar sociālajiem partneriem, ņēmām vērā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu un vienojāmies par straujāku minimālās algas pieaugumu jau no 2018.gada. Tādējādi esam guvuši sociālo partneru atbalstu nodokļu reformai," sacīja premjers.

Kā ziņots, pirmdien Kučinskis informēja, ka valdība ar sociālajiem partneriem apspriedīs iespēju minimālo algu paaugstināt pakāpeniski - 2018.gadā to noteikt 410 eiro un 2019.gadā 430 eiro apmērā.

leta.lv