Apbedīšanas pakalpojumus iedzīvotāji izmanto emocionāli grūtā brīdī, kad visbiežāk nav iespēju vai vēlmes izvērtēt vairākus piedāvājumus, lai izvēlētos cenas un kvalitātes ziņā piemērotāko pakalpojumu kopumu. Tā pirms diviem gadiem izpētīja KP sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Arī šobrīd vēl aizvien šī joma nav sakārtota, vēsta Latvijas Radio. 


Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidro:


“Mēs redzējām, ka nozare ir pilnīgi nesakārtota un nozarē ir haoss. Pats interesantākais, ka neviena no atbildīgajām institūcijām nesaprot, kam būtu jāraugās un kā nozare attīstās."


Aptaujā vairākums atzina, ka izvēlas pirmo ieteikto vai vistuvāko un visbiežāk slimnīcas teritorijā esošu apbedīšanas pakalpojuma sniedzēju.


Daudzi apjautātie iedzīvotāji norādīja uz negodīgu un neētisku komercdarbību, kā arī korupcijas riskiem, jo slimnīcas personāls bijis tas, kas ieteicis izmantot vai pat uzspiedis tieši tā apbedīšanas uzņēmuma pakalpojumus, kas nomā telpas slimnīcas teritorijā un kurā nereti vienlaikus nodarbināti arī slimnīcas vai morga darbinieki.
“Tas, ka apbedītāji līķus pārvadā, piemēram, maizes mašīnā. Ļoti daudz patērētāju interešu aizskārumu un neētisku, negodprātīgu rīcību. Morgi atrodas slimnīcās un morga priekštelpā atrodas apbedīšanas birojs. Absolūts konkurences kropļojums, jo apbedīšanas birojs pelna, jo ļoti liela daļa slimnīcas ārstu un personāla aizsūta tuviniekus uz morgu un saka: “Pa ceļam ieejiet tur, apbedīšanas birojā!”,” stāsta Ābrama.


Drīz pēc pētījuma izgaismošanas apbedīšanas firmu no savas teritorijas izvadīja Stradiņa slimnīca. Šopavasar šim piemēram sekojis arī Gaiļezers, kam ir lielākais morgs valstī un kas “līķu biznesu” bija izkārtojis pat trim apbedīšanas kompānijām.
Diemžēl valsts tā arī nav sakārtojusi normatīvus, apbedītāji strādā ēnas zonā, bet tuvinieki viņu pakalpojumus nereti izmanto brīvprātīgā piespiedu kārtā.

LSM.lv