Tiesas lēmums, kas paredz no septiņiem bijušajiem bankrotējušās "Krājbankas" valdes locekļiem par labu administratoram piedzīt 15 miljonus eiro, raisījis daudz jautājumu vienam no atbildētājiem šajā lietā – politiķim Mārtiņam Bondaram (Latvijas Reģionu Apvienība). Jautājumi izskan gan no mediju puses, gan no kolēģiem Rīgas domē, vēsta portāls mixnews.lv.


Vairāki jaunieši stāvēja tieši pie sēdes durvīm, turot rokās plakātus ar prasībām un jautājumiem Mārtiņam Bondaram un citiem opozīcijas vadītājiem Rīgas domē:

"Bondar, noliec deputāta mandātu!"

"Juta Strīķe, kā korupcijas apkarotāja varēja balsot par "Krājbankas" izlaupītāju?"

"Juri Pūce, vai jūs palīdzēsiet Bondaram atdot no "Krājbankas" nozagto?"

Pats Bondars vakardien uz domes sēdi neieradās. Kopš parādījusies informācija par tiesas lēmumu, nevienam žurnālistam nav izdevies saņemt pilnvērtīgu komentāru no Latvijas Reģionu Apvienības līdera. Bondars atbildējis, ka nevēlas komentēt šo lietu.


Tomēr jautājumi politiķim raisās ne vien no ceturtās varas puses, bet arī no kolēģiem-deputātiem, pat opozīcijas rindās.

Sandris Riekstiņš un Krišjānis Feldmanis no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) intervijā ziņu portālam Mixnews atklāj, ka Mārtiņš Bondars nav informējis kolēģus par tiesas procesu, kad izvirzījis sevi mēra amata kandidatūrai.

"Viņš nerīkojās koleģiāli. Mēs būtu citādi attiekušies pret viņa kandidatūru," vienbalsīgi apgalvo abi deputāti. JKP līdere Juta Strīķe atteikusies sniegt komentārus, aizbildinoties ar aizņemtību. Arī Jānis Bordāns (JKP) un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai") komentārus nesniedz.

Vilnis Ķirsis ("Vienotība") ar spriedumiem nesteidzas, tomēr sarunā ar Mixnews norādījis, ka vispirms vēlētos saņemt komentāru no Mārtiņa Bondara puses.

Kā izteicies Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Mārtiņš Bondars rīkojies negodīgi:

"Pirms vēlēšanām viņš meloja rīdziniekiem, un pēc vēlēšanām melo kolēģiem," izteicies Ušakovs.

Mixnews nav izdevies sazināties ar pašu Bondaru, taču saņemta īsziņa ar tekstu "Atgriežos no atvaļinājuma 20.07."

Kā portāls Mixnews ziņojis iepriekš, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, 21. jūnijā, slēgtā sēdē lēma solidāri piedzīt no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā.

Šīs personas bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsniegušas vairākus aizdevumus kompānijām, kas reģistrētas Seišelu salās un Kiprā.


"Latvijas krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.

2016.gada maijā arī Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot "Latvijas krājbankas" faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu 60 499 567 eiro un 30 762 458 dolāru zaudējumu nodarīšanā bankai.

2011.gada nogalē "Latvijas krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

mixnews.lv